Vēl 2006. gadā man patika taisīt daudzas lietas pašam, nevis pirkt veikalā, tagad gan esmu reāli izlaidies. Varbūt vēl kāds indivīds ir saglabājies, tad es ar tevi padalīšos ar saiti, kurā Sam ir izveidojis apvalku portatīvajam datoram no biksēm. Ak jā, saiti uzgāju pārlukojot savus 2006. gada ierakstus Sviesta Cibā. Laiks skrien vēja spārniem.
April, 2008 mēneša arhīvs
Aprīnoju tās sievietes, kas gatavas darīt gandrīz visu, bieži vien izpaužas, ka ar viņām var darīt gandrīz visu, jo viņām bieži vien nekas svarīgāks nav, ka mērķis, lai arī kāds tas nebūtu, kuram gan tas interesē.
Manuprāt, spēcīgas personības, vismaz citu acīs. Kamēr spēlē pēc viņām izdevīgiem noteikumiem, bet jau sākumā esi pieļavis kļūdu un piekāpies spēles noteikumiem, viss notiek, spēle rit, līdzko spēlē vēlies ieviest arī sev izdevīgus noteikumus, spēlē dalība no viņās puses tiek pārtraukta, ir jāmeklē jauns spēles biedrs. Tātad secinājums, neielaisties spēlē, ja vien noteikumi nav pašam nav izdevīgi, ir jādomā galvenokārt par sevi, spēlējot gandarījums jāgūst galvenokārt pašām, lai viņas pašas meklē, vai arī ja spēles laikā gaidāmas neizbēgamas nelabvēlīgas izmaiņas, tad nekavējoties jaizstājas no spēles, nav jēgas pielāgoties sievietēm, tas ir līst zem tupeles, jo agri vai vēlu nospiedīs tā pat.
P.s. Pavasarīgs ieraksts veltīts draudzības uzturēšanas tēmai, par ko es biju uzrakstījis savas domas 21. augustā pagājušaja gadā.
There are two types of jobs: the ones that give me economic stability, and the ones that I really enjoy. With the ones I enjoy, I try to experiment. The key to be a successful designer is to find the balance between both types of orders. If you have more of the first ones, you become a robot. If you have more of the second ones, you’ll always be conditioned by your economic instability, which will lead to some bad decisions.
Lieliska intervija ar ilustrātoru un mākslinieku Sergio Ordóñez Suánez.
No rīta kā modinātāja melodija, austiņās ejot pa ielu un arī klabinot šo ierakstu fonā skan Hot Summer Night.

Šodien kopā ar shal3r apmeklēju BridgeCamp 2. dienu. Ierodoties Rīgas Ekonomikas Augstskolā patīkāmi pārsteidza tas, ka nevienam neprasot, bet vienkārši sekojot līdzi BridgeCamp lapiņām nonācām vajadzīgajā vietā, pa trepēm augšā līdz ceturtajam stāvam, manuprāt, ģeniāla ideja.
Piereģistrējāmies, ta kā biju sagatavojis prezentāciju, tad man arī izsniedza somiņu, kurā atradās noderīgas lietas (pildspalva, blociņš un vizitkaršu veidnes).
Pirmā prezentācija par RSS no Krizdabz man patika, viegli uztverama un saprotama, ka arī patika Krizdabz uzstāšanās stils, atraisīts un enerģisks, iepriekš viņu nebiju redzējis uzstājāmies. Prezentācija ilga 20 minūtes, jo pirmās prezentācijas laiku dalīja uz divām prezentācijām.
Vai man vienīgajam liekas, vai arī patiešam šada veida parādība (it sevišķi šajā nedēļā) sāk uzņemt apgriezienus Latvijas b#sfēra?
Patiesībā, jau tur nekā slikta neredzu, tieši otrādi, trafiks, ne, tas ir daudz trafika, mīlīši. Diemžēl esmu melns un maziņš, neviens ar mani negrib pakarot, nevienam neesmu vajadzīgs. Ka arī, karo jau tie, kuriem ir ietekme un resursi. Visā visumā no malas noskatīties interesanti, ja tas ir tas, ko es domāju un saskatu.
Ka saka, tādu asumiņu piešķir. ^^
Kas par neražu, palaidu garām lietu, kuru biju pētījis entās dienas, precīzāk nedēļas sludinājumos, skatos, ir beidzot vajadzīgā lieta un cena sakarīga, nopriecājos. Tad izdomāju vakar vakarā aizrakstīt meilu, parādījās kārtējā vieglā nauda, no rīta protams aizmirsu paskatīties e-pastu. Atnākot mājās, tagad piesēdos, skatos jauns mails, ka vēl pārdošanā, skatos uz pūksteni no rīta iesūtīts, grābju telefonu rokā, priecīgs zvanu, bet man pasaka, ka pārdots. Eh, neraža, toties sevi mierinu, ka nav man tā vienīgajam gadījies, līdzīgi ar to pirkšanu bija Edijam. Ak jā, iešāvās prātā doma, ka laikam būs jāizveido paraksts e-pastam, kur iekļaut telefona numuru, varbūt līdzīgās situācijās tas palīdzētu.
Laacz šodien aizskāra tēmu par labāko blogu, es atkal šodien sajutos vecs, sadomāju atskatīties pagātnē.
Gadu gaitā esmu iecienījis vairākus blogus. Pirmais blogs, kuram es patiešām sēkoju līdzi un ar interesi gaidīju rakstus ir sh.id.lv, tiesa tagad raksti parādās samērā reti. Man liekas, ka kādus 4 gadus, ja nemaldos, kamēr sekoju līdzi, blogs pastāv adresē, kura nav mainījusies.
Tai pašā laikā arī sāku lasīt blackhalt un joprojām lasu, patīk informācijas paniegšanas veids, tajā laikā arī tas, ka bija izskatījās blogs. Adreses mainīgas, spēju izsekot līdzi.
Pēc 9. klases sāku arī lasīt tamstera blogu, nu jau būs pagājuši kopš absolvēšanas 4 gadi. Bloga adreses mainījās, jau kādus 2 gadus gaidu, kad atsāks blogot.
Protams, kur nu bez Kirila, to vēl pirms sms.id.lv palaišānas laikiem lasīju, joprojām lasu.
Snuķi lasu jau arī kādus 3 gadus noteikti, kopš tiem laikiem, kad atradās zem PPF adreses.
Ak jā, gandrīz piemirsu, vai tik Zandim kādreiz nebija melna lapa ar cilvēciņu sānā, ja man atmiņa neviļ, to es arī neregulāri, bet sekoju līdzi vai kaut kas nemainās.
Gadi nāk, bet šos blogus turpinu lasīt vai sekot līdzi.
Starp citu, iepriekš pieminētais Snuķis ir savā laikā veicis nelielu pētījumu par vecākajiem LV bāleliņu blogiem.



Jaunākie komentāri: