Gribēju uzzināt viedokli par Latvijas Biznesa Koledžu.
Ir viedoklis, padalies, varbūt tas ietekmēs manu izvēli studēt vai nestudēt šajā koledžā. Varam arī privāti apmainīties ar viedokli, twitterī vai pa e-pastu, kas atrodas Par mani sadaļā.
'dzīve' kategorijas arhīvs
Esmu dzirdējis, ka grāmatās rakstīts, ka darba procesā ir labi lamāties.
Lasu tvnet.lv un redzu, ka tiek piedāvāts jauns priekšlikums no Labklājības ministrijas saistībā ar aplokšņu algām. Priekšlikums sodīt ne tikai darba dēvējus, bet arī ņēmējus.
Kādas ir tavas domas par šo priekšlikumu?
Ieraudzīju Auu tvītu, sapratu, ka jau sen neesmu tā smērējies kādā pasākumā.
Es saprotu, ka var pajokot un tādā garā, bet vai tas nav aizgājis pārāk tālu MELE2.LV gadījumā? Es godīgi sakot, gribētu redzēt, cik tālu tas aizies, šeit jau, man aizdomas, ka var piešut kādu pantu par neveiksmīgu pajokošanu.
Man ir piedāvājums, ja jau viss tik atklāti iet, kas es esmu, ko daru, sadalīsimies komandās, tu Bite, es LMT, daži par TELE2 un izejam ielās? Reāli mocīt viens otru, nevis pie monitora un internetā …, nu tu saprati ko es domāju. Aiziet?
Iespaidīgi! Esmu arī sajūsmā!
Biedri, es nezinu, kas notiek Latvijā, bet mani nepatīkami pārsteidza Swedbank naudas automāts, ka nevarēju izņemt mazāku naudas summu par 20 latiem. Es nezinu varbūt bija beigušās citas naudas zīmes, bet kāpēc tad nevarēja uzrakstīt, skaidri uz gaiši. Ka arī, ko darīt šādos gadījumos? Kam sūdzēties?
Es pēdējā pusgada laikā sapņoju daudz slikto sapņu. Es nezinu, kas tam varētu būt par izskaidrojumu, ja vien neskaita stresu un nogurumu. Taču šīs nakts sapnis pārspēja baisuma ziņā visus iepriekšējos, jo sapnī scenārījs, kas tālāk izvērtās katastrofā, bija realizēts vienā manis taisītā bannerī. Turpināt lasīt ‘Banera scenārijs sapņī mani mēģina nogalināt’
Trešdienas rīts, plkst. 7 no rīta, es jau stāvēju rindā pie biļešu kases. Iekāpjot vilcienā sākās cīņa ar miegu. Parasti es nemēdzu zaudēt. Skatoties pa labi, cilvēki guļ, bet pa kreisi - logs, kurā lūkojoties paverās ainavā, stabu nomaina stabs, gluži kā māja māju. Viss bija labi līdz brīdim, kad filma pazuda un es ieslīgu nemanāmi sapņu pasaulē. Parasti bija sanācis “klanīties” un tamlīdzigi nodaroties ar lokanības uzdevumiem, bet ne tik ļoti iemigt. Par laimi konduktors mani atgrieza realitātē un es neaizbraucu tālāk uz Sloku. Cik labi, ka vilcienos vēl ir konduktori.
Jaunākie komentāri: