Es brīžiem nesaprotu, kurā mirklī pazudusi interese blogā guldīt laiku. Es domāju par vizuālo, par tā piečubināšanu ik pa laikam, kaut kādu tehnisko fīču ieviešanu, jo zināšanas taču ir, tiek pielietotas, tikai ne priekš sevis. Blogs izskatās gluži kā tālajos pirmsākumos pirms pāris gadiem.
Varbūt pie vainas krīze? Līdz ar to, lai noturētos virs ūdens, jādara vairāk un vairāk, kad ir brīvāks brīdis gribās uzrakstīt cik viss ir ļauni, cik apkārt šausmīgas lietas notiek, kā krīze plosās un cik ļoti es no tā visa esmu noguris.
Bet varbūt pie vainas ir pieticīgie mērķi? 1 gada laikā sasniedzu mērķus ar šo blogu nospraustos. Tagad saprotu to gudro parunu, kas ir tautās, ka mērķi jānosprauž pēc iespējas kosmiskāki, lai tos būtu nereāli sasniegt un visu dzīvi tiekties pēc tā.
Viens ir skaidrs, kaut kas jāmaina, vai nu jāmaina virziens, jāievirzās kaut kādā noteiktā ar darbu vai hobiju saistītā tēmā, vai varbūt vēl labāk mainit formātu, no tekstuālā uz vizuālo, jo pastāvēs tas, kas mainīsies.
Jep, tgad visā var vainot krīzi.
Beidz dirsties, dzer sņabi.
Kādi bija pirms gada nospraustie mērķi?
Izmēģināt pelnīt ar blogu (esmu pārsteigts par rezultātiem, bet ta kā palasīju grāmatas par naudu, ka ar skaitļiem nevajag lielīties, savādāk tie nokritīsies), ka arī mēģināt padzīties pakaļ statistikai, tas arī bija izdevies, bet tagad, kaut kā pavasaris galvā, liekas ka neko vairāk negribās.