Trešdienas rīts, plkst. 7 no rīta, es jau stāvēju rindā pie biļešu kases. Iekāpjot vilcienā sākās cīņa ar miegu. Parasti es nemēdzu zaudēt. Skatoties pa labi, cilvēki guļ, bet pa kreisi - logs, kurā lūkojoties paverās ainavā, stabu nomaina stabs, gluži kā māja māju. Viss bija labi līdz brīdim, kad filma pazuda un es ieslīgu nemanāmi sapņu pasaulē. Parasti bija sanācis “klanīties” un tamlīdzigi nodaroties ar lokanības uzdevumiem, bet ne tik ļoti iemigt. Par laimi konduktors mani atgrieza realitātē un es neaizbraucu tālāk uz Sloku. Cik labi, ka vilcienos vēl ir konduktori.
Noiet.lv
- Greizsirdība – lāsts vai azarts?Es šodien laikam personīgi uz ādas izjutu to, cik grūti patiesībā ir veidot attiecības, kas tikko ir uzņēmušas uzrāvienu, ja abiem diviem ir nepamatotas greizsirdības lēkmes. Es esmu emocionāla būtne, man patīk, ja emocijas manā dzīvē sakārtojas krāšņā buķetē, sākot ar nedaudz vienmuļiem pasteļtoņiem, beidzot ar kārtīgu, sulīgu toni. Esmu apjautusi, ka tikai tādos gadījumos [...]
Stabs, stabs, stabs, stabs, koks, koks, žogs, žogs, mājā, māja, logs, logs. Vai, kas ar mani?
He he
es gan agrak kad braukaju ar sabiedrisko nemaz necentos cinities ar miegu, es jau kapu autobusa ar domu ka vareshu paguleet! 
no rita kad bija gruti piecelties mierinaju sevi ar domu, ka man ir tikai kaut ka jatiek lidz autobusam un tad vareshu gulet talak! 
Man stipri palaimējās, jo vilciens tālāk gāja uz Sloku. Būtu vēl gabals ko mērot atpakaļ un tas būtu slikti, gan ekonomiski, gan laika ziņā.
Jā, Gustavo +/- būtu labs raksturojums situācijai.