Vakar apmeklēju grupas Sigur Ros koncertu Arēnā Rīgā un nolēmu padalīties ar iespaidiem.
Sākumā gribēju atzīties, ka vēl nedēļu iepriekš nebija priekštata, kādu mūziku tad grupa spēlē. Bet tas ko es redzēju un sadzirdēju You Tube atrodamos klipiņos aizkustināja. Tas bija kaut kas tāds, patiešām atšķirīgs un tik emocionāls no ikdienā klausamajiem gabaliem.
Avīzē 5min izlasīju, ka grupas Sigur Ros mūzika tiek raksturota kā postroks. Tādā gadījumā varu droši teikt, ka tā ir mana pirmā saskaršanās ar postroku.
Uz koncertu iegādājos sēdvietas biļetes sektorā pretī mūziķiem, jo gribēju izbaudīt priekšnesumu un tas bija tā vērts.
Ieradoties Arēna Rīga, pie ieejas pavērās baiss skats, tāda rinda, lai tiktu iekšā. Bet līdz koncertam sākumam 5 minūtes, nokavēt negribējās. Ziniet, domām liels spēks, jau pēc kādām 2 minūtēm biju savā sēdvietā.
Priekšnesums bija vienkārši fantastisks. Runājot par tehnisko nodrošinājumu, vismaz personīgi liekas, ka nebija pārspīlēts ne ar skaņu, ne ar gaismas efektiem. Es pat nezinu, kā izteikt to, ko sajutu, saprotamāk laikam būtu sevi noraksturot, ka biju apdullis, skatījos un klausījos. Koncerts jeb 2 stundas paskrēja ļoti ātri…
Nobeigumam saite uz pāris bildēm iekš tvnet.lv no grupas koncerta.
Es pat nezināju, ka šie būs Rīgā (pazorna man), bet tik un tā tās sajūtas ko rada dzīvais koncis, tās reti var aprakstīt, man tas pats pagāšgad bija ar Muse konci.
Koncerts tiešām bija fantastisks! Varēja just, ka visa publika bija emociju pārņemta.. Koncerta beigās skatītāji divas reizes grupu izsauca atpakaļ uz skatuves, un Sigur Ros nekas cits neatlika, kā palutināt publiku ar vēl kādu no saviem valdzinošajiem darbiem.